Veselības krīzes, sabiedrības novecošana, augošs pieprasījums pēc augstas kvalitātes pakalpojumiem un tehnoloģiskā progresa ir pārbaudījums veselības aprūpes sistēmu ilgtspējai un noturībai. Šie faktori uzsver vajadzību veikt strukturālus pielāgojumus un/vai īstenot reformas, lai uzlabotu sabiedrības veselību, kā arī veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, noturību un ilgtspēju, vienlaikus garantējot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem.
ES dalībvalstis īsteno reformas, lai risinātu šīs problēmas un iekļautu tās savās nacionālajās veselības programmās, politikas nostādnēs un stratēģijās. Komisija piedāvā praktisku atbalstu veselības iestādēm reformu īstenošanā un labas prakses apmaiņā ar citām ES dalībvalstīm, tādējādi papildinot citu pieejamo atbalstu.
Saskaņā ar savām un dalībvalstu prioritātēm Komisija palīdz labāk aizsargāt iedzīvotāju veselību, nostiprināt dalībvalstu iespējas novērst un pārvarēt turpmākas pandēmijas un uzlabot to veselības sistēmu noturību. Mērķis kā krīzes laikā, tā parastos apstākļos ir labāk aizsargāt personu veselību un praktiski uzlabot ilgtspējīgus ieguldījumus spēcīgās veselības sistēmās un veselības aprūpes personālā.
Veselības aprūpes sistēmu noturības un ilgtspējas uzlabošana
Veselības sistēmu noturības un ilgtspējas uzlabošana ir viens no galvenajiem strukturālo reformu mērķiem. Šajā jomā Komisija sadarbojas ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm, tostarp veselības ministrijām, veselības apdrošinātājiem un citām sabiedrības veselības iestādēm, par visdažādākajiem jautājumiem. Tā palīdz uzlabot veselības sistēmas tādās jomās kā pārrobežu veselības aprūpe, digitālā veselība, veselības tehnoloģiju novērtēšana, veselības personāls, veselības sistēmu darbības novērtējums, finansēšanas un atlīdzināšanas mehānismi, aprūpes kvalitāte, garīgā veselība, ilgtermiņa aprūpe un tiesiskais regulējums, kas ļauj atbalstīt konkurētspējīgu farmācijas nozari un samazināt zāļu trūkumu.
ATBALSTU SAŅĒMUŠO NOZARU PIEMĒRI
- Piekļuve aprūpei un aprūpes kvalitāte
- Primārā aprūpe
- Slimnīcās sniegtā aprūpe
- Veselības personāls
- Aprūpes integrācija
- Zāļu nepietiekamība
- Ilgtermiņa aprūpe
- Garīgā veselība
Komisija atbalsta Slovēniju četrās stratēģiskās reformas jomās. Sadarbība starp Slovēniju un Eiropas Komisiju galvenajās reformas jomās ir sekmējusi tiesību un normatīvo aktu sagatavošanu un pieņemšanu.
Komisija palīdz veselības iestādēm Igaunijā, Latvijā un Lietuvā uzlabot savas slimnīcu sistēmas, lai šīs valstis varētu nodrošināt drošu, pieejamu un efektīvu veselības aprūpi.
Komisija palīdz veselības iestādēm Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā novērtēt savu veselības sistēmu sniegumu, lai tās varētu vēl vairāk uzlabot šo sistēmu efektivitāti.
Komisija atbalsta pūliņus, ko Austrija pieliek, lai īstenotu primārās veselības aprūpes reformu un sniegtu efektīvus uzņēmējdarbības sākšanas pakalpojumus veselības speciālistiem, lai viņi varētu izveidot individuālas struktūras primārajai veselības aprūpei.
Veselības aprūpes digitalizācija
Veselības aprūpes digitalizācija ir viena no veselības sistēmas pārveides prioritātēm. Ir svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu droša piekļuve viņu veselības datiem, arī pāri robežām. Viņu rīcībā būtu jābūt līdzekļiem, kas ļauj izmantot digitālos rīkus, lai rūpētos par savu veselību, stimulētu profilaksi un uzlabotu atgriezenisko informāciju un apmaiņu ar veselības aprūpes sniedzējiem. Vairāki pašlaik Komisijā īstenoti veselības projekti ir saistīti ar veselības sistēmu digitalizāciju; runa ir, piemēram, par nacionālo stratēģiju sagatavošanu, jaunu pārvaldības modeļu izstrādi, sadarbspējas jautājumu risinājumiem.
Atbalsta pasākumiem būtu jādod iestādēm iespēja noteikt stratēģiskos, pārvaldības un tehniskos satvarus, kas ir vajadzīgi, lai virzītu veselības sistēmu efektīvu digitālo pārveidi un investīcijas digitālās veselības infrastruktūrā.
ATBALSTU SAŅĒMUŠO NOZARU PIEMĒRI
- Digitālā veselība
- Savstarpējā savietojamība
- Digitālā pārvaldība
- Tālmedicīna
Komisija atbalsta pūliņus, ko Horvātija pieliek, lai izstrādātu stratēģisko attīstības plānu 2020–2027 un rīcības plānu 2021–2022 e-veselības jomā.
Covid-19 ir radījis būtiskas problēmas un izgaismojis daudzus trūkumus veselības un sociālās aprūpes sistēmās visā pasaulē.
2020. gada 15. septembrī Horvātijas Veselības ministrija un Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts organizēja darbsemināru “Uzticamu e-veselības stratēģiju izstrāde krīzes periodā”. Mērķis bija dalīties zināšanās par to, kā izstrādāt noturīgu stratēģiju e-veselības jomā daudzgadu finanšu shēmai 2021–2027. Darbseminārs pulcināja daudzus digitālās veselības ekspertus no nacionālajām veselības ministrijām, veselības aprūpes iestādēm un informātikas aprindām.
Šis dokuments iepazīstina ar vairākiem jaunievedumiem e-veselības jomā, kas izstrādāti un izmantoti vietējā un nacionālā līmenī, lai palīdzētu pārvarēt pasaules mēroga Covid-19 pandēmiju 2020. gada pavasarī. Tas sniedz dažus praktiskus ieteikumus un padomus ES un dalībvalstu ieinteresētajām personām.
Sabiedrības veselība, slimību profilakse un veselības veicināšana
Sabiedrības veselība, slimību profilakse un veselības veicināšana ir būtiska, lai uzlabotu veselības sistēmu noturību, jo īpaši, bet ne tikai, veselības krīzes laikā. Daudzas slimības ir novēršamas, un tās var diagnosticēt sākuma stadijā, kamēr vēl pacientam nav vajadzīga ārstēšana. Iedzīvotājiem būtu jāgūst labums no globālas publiskās veselības politikas un jāspēj piekļūt slimību profilakses un veselības veicināšanas pakalpojumiem.
Pateicoties atbalsta pasākumiem, iestādēm būtu jāspēj izveidot stratēģiskos, pārvaldības un tehniskos satvarus, kas ļautu efektīvi pārveidot publisko veselību un ar to saistīto veselības veicināšanas un slimību profilakses politiku.
ATBALSTU SAŅĒMUŠO NOZARU PIEMĒRI
- Sabiedrības veselība
- Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem
- Infekcijas slimības
- Genomika
- Vēža skrīnings
Komisija atbalsta Vāciju tās pūliņos izstrādāt sistēmu genomikas plašākai izvēršanai veselības aprūpes pakalpojumos, jo īpaši vēža un reto slimību jomā.
Komisija atbalsta pūliņus, ko Francijas iestādes pieliek, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus, kas nodrošinātu, ka ar patentu neaizsargātas (parasti ģenēriskas) antibiotikas, ir pieejamas lietošanai cilvēkiem un dzīvniekiem.
