Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir eksistenciāls drauds Eiropai un visai pasaulei. Lai pārvarētu šīs problēmas, Eiropas Savienība ir pieņēmusi jaunu izaugsmes stratēģiju, Eiropas zaļais kursu, kas pārveidos ES par mūsdienīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Eiropas zaļā kursa mērķis ir padarīt Eiropu klimatneitrālu līdz 2050. gadam, stimulēt ekonomiku ar videi nekaitīgu tehnoloģiju palīdzību, radīt ilgtspējīgu rūpniecību un transportu un samazināt piesārņojumu. Runa ir par klimata un vides problēmu pārvēršanu iespējās, kas izmantojamas, lai pāreju padarītu taisnīgu un iekļaujošu visiem.
Eiropas Komisija palīdz ES dalībvalstīm izstrādāt un īstenot reformas, kas atbalsta zaļo pārkārtošanos un palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Tā arī palīdz izstrādāt procedūras, kas ir vajadzīgas centrālajā un vietējā pārvaldē, un izveidot koordinācijas struktūras, kas vajadzīgas zaļās politikas īstenošanai.
Lejupielādējiet brošūru par tehnisko atbalstu Eiropas zaļā kursa īstenošanai >
Klimatrīcība un emisiju samazināšana
Klimatrīcība ir Eiropas zaļā kursa centrā. Eiropas Savienība jau ir parādījusi, tā var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi. Vēl joprojām ir daudz darāmā nākamajos gados. ES ir noteikusi sev par mērķi panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Visām dalībvalstīm līdz ar to būs jāīsteno saskaņots klimata politikas pasākumu kopums.
Eiropas Komisija, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, palīdz nacionālajām iestādēm izstrādāt un īstenot reformas, kas atbalsta to vērienīgos mērķus klimata jomā.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Izstrādāt klimata politiku, konsultējot par stratēģijām un rīcības plāniem klimata jomā, un sniedzot palīdzību siltumnīcefekta gāzu emisiju modelēšanā.
- Rosināt zemju izmantojumu un mežu apsaimniekošanu, ieskaitot pilsētplānošanu, viedas pilsētas un mežu uzskaiti un inventarizāciju.
- Uzlabot piekrastes aizsardzību, kā arī plūdu un piekrastes erozijas risku pārvaldību.
- Izstrādāt dabā rodamus risinājumus, kā cīnīties pret karstuma viļņiem, sausumu, plūdiem un sliktu gaisa kvalitāti pilsētu teritorijās.
- Ieviest finansēšanas instrumentus ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros.
- Atbalstīt elektroenerģijas sistēmu dekarbonizāciju, jo īpaši izstrādājot tirgus un tiesiskos regulējumus, kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģiju.
- Izstrādāt atbalsta shēmu, kuras pamatā ir tirgus, investīcijām atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē.
- Izstrādāt nacionālos plānus enerģētikas un klimata jomā, ieskaitot analītisku un enerģētisku modelēšanu.
- Novērtēt politiku par labu energoefektīvām siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmām.
- Palielināt investīcijas ēku energoefektivitātē.
- Noteikt politiku ilgtspējīga transporta/mobilitātes un alternatīvu degvielu jomā.
- Stiprināt iekšējo ūdensceļu transportu un ātrgaitas dzelzceļu transportu.
Atbalsts satvara izveidei attiecībā uz klimata un enerģētikas politikas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma metodikas uzlabošanai.
Atbalsts, kas sniegts, lai uzlabotu pamatnosacījumus attiecībā uz investīcijām tīrā enerģijā Grieķijā, jo īpaši atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā.
Atbalsts, kas sniegts ar ēku energoefektivitāti saistītām politikas reformām un finansēšanas instrumentiem.
Komisija palīdz Antverpenes ostai pārvirzīt kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem un iekšējiem ūdensceļiem, lai samazinātu sastrēgumus uz ceļiem un uzlabotu kuģu navigāciju un koordināciju ostas teritorijā.
Taisnīga pārkārtošanās
Visām ES dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm ir jāsniedz ieguldījums pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku. Tomēr problēmas mērogs nav vienāds visiem. Reģioni, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā un oglekļietilpīgām nozarēm, tiks īpaši skarti un piedzīvos dziļas ekonomiskās, vides un sociālās pārmaiņas.
Eiropas Komisija palīdz dalībvalstīm mobilizēt resursus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu reģioniem un nozarēm, ko šī pāreja skar visvairāk. REFORM ĢD, liekot lietā tehniskā atbalsta instrumentu, arī palīdz 17 dalībvalstīm izstrādāt savus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus; šādi plāni būs jāizstrādā, lai varētu saņemt finansējumu no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Novērtēt ar pāreju saistītās problēmas un vajadzības.
- Sagatavot rīcības plānu, ko papildina ar ceļvedis ar pasākumiem, kas vajadzīgi pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku.
- Rosināt konsultācijas ar ieinteresētajām personām, lai panāktu vienprātību par to, kā pāriet uz klimatneitrālu ekonomiku.
- Ierosināt pārvaldības mehānismus pārejas īstenošanai.
Atbalsts tādas stratēģijas izstrādei, kura ļautu no ogļu ieguves pāriet uz citām saimnieciskām darbībām.
Ilgtspējīga attīstība
ES, sadarbībā ar dalībvalstīm, ir apņēmības pilna uzņemties pirmā plāna lomu 2030. gadam izvirzītās Ilgtspējīgas attīstības programmas īstenošanā. 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ir vērsti uz to, lai uzlabotu cilvēku dzīvi un aizsargātu planētu, lai tā varētu apmierināt pašreizējo un nākamo paaudžu vajadzības. No 2020. gada Eiropas Komisija ir pastiprinājusi IAM sasniegšanas analīzi un uzraudzību Eiropas pusgada ietvaros. Vienlaikus dalībvalstis integrē IAM savas politikas izstrādē un formulē mērķtiecīgu politiku, lai virzītos uz ilgtspējīgāku attīstību.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Izstrādāt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam.
- Sagatavot rīcības plānu, lai nodrošinātu lauku apvidu ekonomisko stabilitāti un uzlabotu to iedzīvotāju labklājību.
- Īstenot igtspējīgas attīstības stratēģiju, integrējot IAM lēmumu pieņemšanā visos pārvaldības līmeņos.
Lai īstenotu 2030. gadam izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības programmu, Itālijas valdība pieņēma nacionālo ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2017. gadā.
Enerģija
Lai sasniegtu 2030. un 2050. gadam nospraustos ES klimata mērķus, noteikti vēl pamatīgāk jāpievēršas energosistēmas dekarbonizācijai. Tajā pašā laikā patērētājiem un uzņēmumiem jābūt iespējai izmantot drošu un pieejamu enerģiju. Tālab dalībvalstīm ir jāpārveido savas energosistēmas pilnībā integrētā, digitalizētā un konkurētspējīgā ES enerģijas tirgū, kura pamatā lielā mērā ir atjaunojamie energoresursi. Papildus regulatīvajām reformām dalībvalstīm ir jānodrošina un jāveicina jaunas investīcijas tīrā enerģijā, tostarp energoefektivitātē.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Pielāgot likumdošanas un regulatīvo regulējumu, lai palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.
- Noteikt pasākumus energoefektivitātes veicināšanai.
- Veidot konkurētspējīgus elektroenerģijas tirgus.
- Likvidēt šķēršļus finansējumam un pakalpojumu tirgiem attiecībā uz tīru enerģiju.
- Atbalstīt stratēģisko plānošanu, izmantojot enerģētisko modelēšanu un analīzi.
The European Commission supported 17 Member States in identifying reforms and investments to reduce dependencies on fossil fuel imports from Russia and implement the REPowerEU.
Transports un mobilitāte
Transports ļauj personām, pakalpojumiem un precēm brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā. Runa ir ES integrācijas stūrakmeni, kas vieno cilvēkus no dažādiem reģioniem un valstīm, un nozīmīgu ekonomikas veicinātāju. Pieprasījums pēc transporta turpina pieaugt, ekonomikām kļūstot integrētākām. Tas rada ne tikai iespējas, bet arī jaunus izaicinājumus. Jo īpaši transports rada gandrīz ceturto daļu no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un ir viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem pilsētās. Dalībvalstis meklē veidus, kā rast viedus, ilgtspējīgus un efektīvus transporta risinājumus. Tālab tām priekšplānā jāizvirza lietotāji un jānodrošina viņiem lētāki, pieejamāki, veselīgāki un tīrāki pārvietošanās risinājumi.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Analizēt politiku, ekonomikas instrumentus un tiesisko regulējumu.
- Veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.
- Izstrādāt investīciju scenāriju un to ietekmes modelēšanu.
- Izstrādāt politikas ieteikumus, rīcības plānus un ceļvežus.
- Izstrādāt komunikācijas stratēģijas un plānus.
Vide un aprites ekonomika
Paredzams, ka vides degradācija arvien vairāk ietekmēs saimniecisko darbību. Tā var izraisīt ekstremālus meteoroloģiskos apstākļus, ietekmēt cilvēku veselību un padarīt dabas resursus grūtāk pieejamus. Eiropas zaļā kursa svarīgas prioritātes ir aizsargāt ES dabas kapitālu, nodrošināt pāreju uz resursu izmantošanas ziņā efektīvu ekonomiku un aizsargāt cilvēkus no spiediena, kas saistīts ar vidi. Dalībvalstis veic reformas, lai risinātu šīs problēmas, turpinot attīstīt savu vides politiku un stratēģijas.
REFORM ĢD palīdz nacionālajām iestādēm izstrādāt un īstenot reformas, kas palīdz novērst vides degradāciju.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Formulēt nacionālo un municipālo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas politiku.
- Sagatavot nacionālās stratēģijas un rīcības plānus par labu aprites ekonomikai.
- Īstenot instrumentus rūpniecības dekarbonizācijai.
- Atbalstīt ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdensapgādes pakalpojumu kontroli.
Viena no galvenajām problēmām, kura ir jāatrisina Grieķijai, ir uzlabot atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar aprites ekonomiku.
Blīvi apdzīvotā valstī, kā Nīderlande, ir svarīgi pieņemt teritoriju koordinētas pārvaldības pieeju.
Atbalsts Rumānijas ekonomikas regulatoram kā darbības rezultātu un atbilstības informācijas centrālajam reģistram.
Pētniecība un inovācija
Digitālās tehnoloģijas būtiski ietekmē mūsu dzīvesveidu un uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm ir jāspēj gūt labumu, ko sniedz mūsu sabiedrība, kura arvien lielākā mērā ir digitalizēta, un pārvarēt problēmas, ko tā rada. Tālab tām ir jāizstrādā politika un jāizmanto inovatīvi risinājumi, lai sniegtu uzņēmumiem pārliecību, kompetences un līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai digitalizētu savas aktivitātes un pilnveidotos. Sistemātiska un uz nākotni vērsta stratēģija pētniecības un inovācijas jomā ir izšķiroši svarīga produktīvākai un zaļākai ekonomikai.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Nostiprināt sadarbību starp uzņēmumiem un zinātni, lai uzlabotu inovācijas politikas īstenošanu.
- Novērst pētniecības institūtu jaudas nepietiekamību, jo īpaši daloties zināšanās un paraugpraksē.
- Uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu sniegumu inovācijas jomā.
Lai nostiprinātu Lietuvas inovācijas spējas, Lietuvas iestādes ir sākušas īstenot inovācijas reformu.
Ekoloģizēt publiskās un privātās finanses.
Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa vērienīgo mērķi, ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Privātajam sektoram būs svarīga loma zaļās pārkārtošanās finansēšanā. Būs vajadzīgas konsekventas stratēģijas, novatoriski tiesiskie regulējumi un viedi instrumenti. Nacionālajām valdībām arī būs būtiska loma pārejas finansēšanā, sūtot pareizos cenu signālus un pārorientējot publiskos izdevumus uz ilgtspējīgu politiku. Tām arī jāstimulē pieprasījums pēc ilgtspējīgākām precēm un pakalpojumiem, pateicoties ekoloģiskiem publiskajiem iepirkumiem, un jāsamazina publisko pakalpojumu oglekļa dioksīda pēda. Stabila pārvaldības sistēma nodrošinās, ka lēmumu pieņēmēji ir atbildīgi nākamo paaudžu priekšā.
Lai atrisinātu šīs problēmas, REFORM ĢD atbalsta dalībvalstis šādās jomās:
- videi draudzīga budžeta plānošana un videi draudzīga nodokļu aplikšana;
- videi draudzīgi publiskie iepirkumi;
- ilgtspējīgs finansējums un investīcijas.
ATBALSTA PIEMĒRI
- Nostiprināt zaļas publiskās investīcijas.
- Pārskatīt izdevumus un nodokļu izdevumus attiecībā uz zaļu un videi nedraudzīgu (“pelēko”) politiku budžeta ietvaros.
- Izstrādāt videi draudzīgu nodokļu sistēmu un modelēt tās ietekmi.
- Īstenot ES pamatnostādnes par videi draudzīgu budžeta plānošanu.
- Izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu dalībvalstīm un nacionālajām attīstību veicinošām iestādēm.
- Īstenot valsts zaļo obligāciju regulējumu.
Īrijas satvarā uz rezultātiem orientētai budžeta plānošanai ir vajadzīgi uzlabojumi, lai to varētu izmantot ilgtspējīgai budžeta plānošanai un ziņošanai.
Komisija palīdzēja Spānijas nacionālajai attīstības bankai (ICO) izstrādāt stratēģisku rīcības plānu, lai tieši finansētu ilgtspējīgākas (zaļākas un sociālas) darbības un projektus.
Lai gan Lietuva aktīvi darbojas zaļā finansējuma jomā, pašreizējais kapitāla līmenis, kas piesaistīts šāda veida investīcijām, ilgtermiņā nav pietiekams.
